Jaunumi

12.08.2018

Nida - Kolka


 

Kopā ~242 km.

Trīs projekta "Pa Krasta Līniju" posmi vienā dienā (11.08.) !!!

Andris P.: Paldies visiem par piedalīšanos Kurzemes krasta trijos posmos. Šī bija izturības pārbaudes diena. Un kārtējo reizi varēja pārliecināties ka piloti ir vīri  ar tērauda riekstiem. Lidojumi nebija vienkārši, bet bija droši. Ir vēl dažas nianses pie kurām jāpiestrādā visiem. Paldies visiem par forši pavadīto laiku, iespaidiem un veselīgo gaisotni. Jūs esat SUPER!!! Tagad gatavojamies sarežģītākajam posmam.

Armands Ķirps: Bij super! Paldies visiem kas piedalijas un pedeja bridi dzinas pari Latvijai! Bij ta verts! Esmu saguris. Rit uzrakstisu isu aprakstu, ka mums gaja. Paldies pavadosajiem par izturibu, viniem bij vairak stresa un skriesanas neka pilotiem. Un paldies Normim par iegulditajam pulem Liepajas atversanai! Mes sodien izdarijam maksimumu!

Normans: Tiešām paldies zemes komandām- Paldies Andrim , kurš vaktēja Ati un Normanu, Paldies Martai , kura uzņēmās rūpes par Jāni! Dzinča, Armand K, Armand O, Raiti- , lūdzu  nosauciet visus pārējos !

Armands Ķirps, whatsapp:

Tātad, kā mums vakar gāja:

Ieradāmies Nidā jau piektdienas naktī. Kā nu kurš tika un varēja. Bet līdz sestdienas rītam bijām salasījušies 7 piloti. Vējš pūta pamatīgi visu cauru nakti, sāka pierimties tikai ap 7:00 rītā. 8:00 startējām posmā Nida – Pāvilosta (garākais posms 96km). Ceļamies gaisā katrs no savas naktī atrastās nakšņošanas vietas. Tie kas palika kempingā, no turienes arī cēlās gaisā, teltinieki – no saviem krūmiem, pie kam, teltinieku pacelšanos uzraudzīja zemes īpašniece kas mūs bij pamanījusi un raizējās, ka varētu aizdegties viņas pļava no šitajiem aparātiem, jo tajos tak esot benzīns!

Starti negāja viegli. Man un Normanam sanāca startēt pat 3x lai tiktu gaisā, jo vējš mainījās un no blakus krūmiem veidojās rotori. Bet ar nelielu aizkavēšanos visi bijām gaisā. Laiks ļoti labs, salīdzinoši mierīgs gaiss, tikai no Jūras nāk virsū zili mākoņi, kuros iekšā redzami zibeņo. Tuvojoties Liepājai, no mākoņiem parādās arī virpuļvēja tuneļi jūrā. 2 gab. Sāk palikt neomulīgi. Mēs ar Ati G. bijām krietnu gabalu aizmugurē citiem un mākoņi koncentrējas tieši virs mums. Tie tuvojās un ir saprotams, ka nekur neizmuksim. Tiklīdz esam tikuši Pāri Liepājas centram, sāk līt. Prasu pa rāciju, kas notiek priekšā, viņiem tikai dažas piles un negrasās apstāties. Mēs ar Ati sākam strauji samirkt. Cerība izkļūt no mākoņa apakšas ar katru sekundi samazinās. Lietu pieņemās spēkā. Laižamies lejā uz Liepājas Fortiem. Turpat netālu mūs vēro no lejas Liepājnieks, paraplāna pilots, Māris. Viņš arī atbrauca mūs savākt un nogādāja pie pārējiem Pāvilostā. Liels paldies Mārim!

Pāvilostā izlemjam, ka nav jēgas kavēties un jāmēģina nolidot visi trīs posmi. Uzgaidam nedaudz, kamēr salijušie spārni pažūst, uzpildamies un startējam. Laiks mākoņains, stabils vējš 4-5m/s, un cerība, ka netrāpīsies lietus. Pāvilosta – Ventspils, acīm baudāmākais posms. Laba dinamika, mazs degvielas patēriņš, īss posms, tikai 66km. Šajā posmā Dzintars S. paņēma līdz tandēmā savu meitu. Nostartēja ātrāk, aizlidojot uz Jūrkalni, kur viņu sagaidīja ģimene un gaidīju mūsu koloniju, lai pievienotos mums ar tandēmu ceļā uz Ventspili. Tas bija super no viņa puses!

Tā kā ir labs pavējš un spārni skrien, pavadošie auto šoferi ir stresā, lai tiktu līdz un ierastos laicīgi pirms pilotiem, jo pa ceļam ir remonti, kas aizkavē personālu. Viņiem, sevišķi Andrim, kas ir lidojuma drošības uzraugs, šie lidojumi lika pamatīgi iesvīst. Bet viss bij augstākajā līmenī un vienmēr viss tika paspēts, kaut tas prasīja ne tikai ātru braukšanu bet arī burtisku skriešanu, kā tādās orientēšanās sacensībās. Cepuri nost!

Ventspils sagaida ar daudz skatītājiem jūras krastā. Laižamies lejā pludmalē pie mola, kur ir ļoti plašs laukums. Vietējie nāk virsū kā bites un izprašņā pilotus. Ilgi nekavējamies. 30min pauze, lai uzpildītos un sagatavotos pēdējam posmam: Ventspils – Kolka (80km). Sarežģītākais no posmiem, jo zināms, ka ceļā no Ovišiem līdz Miķeļtornim mūs sagaidīs turbulence dēļ vēja virziena. Arī lietus var uznākt jebkurā brīdī.

Pacelšanās ļoti viegla, ir labs vējš, kas arī diezgan ātrā tempā dzen spārnus uz priekšu. Vidējais ātrums šajā posmā 60km/h. Līdz Ovišiem viss ok, kā pagriežamies aiz raga, tā sākās “diskotēka” 20km garumā. Kratīja visus. Mēģinājāmi atrast mierīgāko lidošanas augstumu diezgan neveiksmīgi. Pa vidam vēl uzlīst, bet nekas daudz. Tiklīdz esam atkal mierīgā pavējā, parādās biedējoši mākoņi, kas sāk vilkties kopā Kolkas raga pusē. Skats pabaiss. Esam jau tikuši finišā, bet es izdomāju, ka vajag uzbildēt ar telefonu šo episko krasta līniju no augstāka skatupunkta. GoPro ir izlādējies, tāpēc tas neadaudz visu sarežģī, jo ir jāatrod iekarē telefons, jānovelk cimdi utt. Ir nepieciešams augstums. Uzceļos uz 300m, bet telefona bildē nevaru ietilpināt to ko gribu uzbildēt. Paceļos vēl 100m, un motoram tukšgaitā karājos gaisā kamēr ņemos ar telefonu, kas īsti neklausa manām pavēlēm, ieraugu, ka pēkšņi esmu 700m augstumā un turpinu kāpt. Sāku griezt spirāles, ar kurām turos tikai uz nullēm vai labākajā gadījumā -1m. Tad norāvu ausis. Kaut kā palēnām izdevēs tikt lejā. Sajūta nebij patīkama, kad no lejas ieraudzīju to tumši zilo mākoni zem kura biju palīdis, lai arī augšā tas neizskatījās tik bīstams. Drīz pēc mūsu finišēšanas atgriezās stiprie vēji, kas mūsu teltis kratīja iepriekšējā naktī un vēlāk arī vētras cienīgas brāzmas.

Kopumā ļoti veiksmīga diena! Izlidoti 3 posmi, diezgan skarbos apstākļos, kādos ikdienā nekad nelidotu. Galvenais, visi sveiki un veseli! Šis “logs” pa dienu bij mums iedots, un mēs to par viesiem 100% maksimāli izmantojām!

Piloti, kas piedalījās:
Atis G. / Dzintars S. / Raitis Z. / Jānis E. / Normans G. / Armands O. / Armands Ķirps

Lidojuma drošības uzraugs: Andris P.

 Nu ko, veiksmes un drošus lidojumus noslēdzošajā Rīgas posmā - 18.augustā!