Jaunumi

20.10.2018

Noslēdzies paramotoristu simtgades lidojuma projekts!


Ziņa no Armanda Ķirpa:

Pēdējais posms KAUGURI - ĶESTERCIEMS

 

Ilgi gaidījām atbilstošus laikapstākļus, lai pabeigtu mūsu ceļojumu “Pa krasta līniju”. Plānotie lidojuma datumi viens pēc otra atlikās pa dienām un pa nedēļām uz priekšu. Rudens atnāca kopā ar brāzmainiem valdošajiem vējiem, kas apgrūtināja konkrētajam posmam piemeklēt labus lidojuma apstākļus. Taču, tiklīdz atnāca atvasara un parādījās vēlamā laika prognoze, 9 piloti bija gatavi startam, neskatoties uz to, ka lidojumam labvēlīgais datums bija darbadienas vakars - ceturdiena. Katram lidot gribētājam bija jāpamet savi darbi,  lai izmantotu šo iespēju. Jau agrā pēcpusdienā visiem bija jābūt gataviem lidojumam, kas noslēgs šī gada garāko paramotoristu ceļojumu apkārt Latvijas jūras krasta robežai.

Simtgades lidojuma noslēdzošo posmu atbrauca iemūžināt arī LNT, kas sagatavoja nelielu reportāžu nākamā rīta 900” raidījumam par mūsu lidojumu gaitām. (skatīt šeit: https://tvplay.skaties.lv/900-sekundes/900-sekundes-10290288/ ) Lieki piebilst, ka pilotiem tas bija papildus stress sagatavošanās procesā, taču tajā pašā laikā arī papildus gandarījums.

Tā kā vējš pūta no krasta, kā pacelšanās vietu izvēlējos Spuņciemu, jo pludmalē pacelties būtu bīstami, ņemot vērā vēja virzienu starta laikā. Ieradāmies noteiktajā vietā jau plkst 16:00, lai būtu gatavi pacelties 17:00. Ierodoties laikapstākļi nebija tie patīkamākie. Brāzmains un apmācies. Taču, viss noritēja kā pēc prognozes. Starta laikam tuvojoties, vēji pierima, pagriezās mums vēlamā virzienā un mākoņu sega aizslīdēja prom, atstājot pilotiem skaistas, tīras debesis ar spožu vakara sauli, kas izgaismoja rudens ainavas  visā to krāšņumā.

 

17:00. Spārni viens pēc otra ceļas gaisā un video kameru pavadīti tie dodas distancē. Par lidojuma drošību uz zemes arī šajā posmā rūpējos es pats. Atlika tikai noskatīties, cik skaisti un viegli tie paceļas un cik tīras, dzidras debesis ir viņu priekšā. Tas negadās bieži. Viss šķiet gludi. Lai arī, kā vēlāk izrādījās, dažam tā nebūt nebija. Es, kā pavadošais auto dodos spārniem līdz. Ceļš, kas ved gar jūras krastu, ļauj vērot lidojumu no auto salona katram šoferim, kas brauc tajā pašā virzienā. Auto pārvietojas burtiski kopā ar spārniem, tikai dažādos augstumos attiecībā pret jūras līmeni. Man, kā pilotam, kas tajā brīdī bija uz zemes un vēroja lidojumu caur automašīnas vējstiklu, bija sajūta, ka esmu tur pat augšā kopā ar pārējiem.  Varēju tikai iztēloties tos skaistos un krāsainos dabasskatus, ko redzēja tikai viņi. Lai arī manā priekšā bija tikai garlaicīgs ceļš , kas veda cauri priežu mežam. Un tajā brīdī es sapratu, cik, patiesībā, lielu lietu mēs šobrīd darām! Ar lidojumu laikā uzņemtajiem foto materiāliem mēs parādam Latvijas iedzīvotājiem to, cik mūsu dzimtene ir skaista un krāsu pilna, ja vien mēs to ieraugām no cita rakursa. Tieši tāpēc mēs arī dalāmies ar saviem piedzīvojumiem, lai parādītu visiem, cik patiesi skaistā vietā mēs dzīvojam!   

 

Tā kā vēja virziens nebija ideāls, pilotiem bija jārēķinās ar nelielu turbulenci konkrētās vietās. Bet neko vairāk kā īslaicīgu diskomfortu tas ceļā neradīja. Lielākā daļa no lidojuma tika pavadīta mierīgā un baudpilnā lidojumā. Vislielākā problēma, ar ko saskārās visi piloti šajā posmā – pārāk īsais maršruts. Šis bija visīsākais lidojuma posms šajā projektā. Tikai 35 km krasta līnijas, kas tika nolidoti nepilnas stundas laikā. Tā kā pirmspēdējo lidojumu, kas sākotnēji tika plānots kā pēdējais no Ķesterciema līdz Saulkrastiem, mēs saīsinājām tā brīža laikapstākļu dēļ un sākām no Kauguriem, tad šis nenolidotais krasta līnijas posms tika organizēts kā atsevišķs noslēdzošais simtgades lidojums. Tas bija kā saldais ēdiens pilotiem.  Visvieglākais no posmiem. Taču, ka vēlāk izrādījās,  ne visiem tas bija tik salds.

 

Pirms lidojuma ar pilotiem apspriedām līdzšinējo lidojumu statistiku, kas sevi bija jau vairakkārt pierādījusi - ja posmā lido vismaz 10 piloti, tad vienmēr vienu gaisā pieviļ tehnika un tas, tā teikt, “izsēstās”. Pasmējāmies par to, ka esam tikai 9, un šī 10% likumsakarība mūs neietekmēs. Un kā jums liekas? Tikai laimīgas sakritības dēļ viens no pilotiem tika veiksmīgi līdz finišam. Lidojuma laikā pilots pamanīja motora darbībā nedabīgu troksni. Saprazdams, ka kaut kas nav kārtībā, viņš lidoja ar gatavību kuru katru brīdi nosēsties gadījumā, ja dzinējs pēkšņi apstājas. Taču laimīgā kārtā tika līdz galamērķim – Ķesterciemam.  Kā izrādījās, motora gaisa filtrs vibrācijas ietekmē bija atvienojies un tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ nebija izgājis cauri propellerim, kas tikai nedaudz tika bojāts, bet uzticami pildīja savu funkciju līdz pat finišam. Te nu bija tie 10%  no 9.

Pilotu prieks un gandarījums par paveikto nebija fotogrāfijās iemūžināms. Katrs no paramotoristiem, kas piedalījās šajā posmā bija ziedojis kaut ko, lai nokļūtu šajā vietā un laikā.  Darbs, ģimene, tikšanās, jebkuri citi tā vakara plāni tika atlikti, lai realizētu mūsu kopīgo mērķi.  Piloti, ne tikai no Rīgas rajona, bet arī no Limbažiem, Cēsīm, Siguldas spēja saorganizēties, lai darba dienas pēcpusdienā būtu gatavi startam neatkarīgi no tā, cik tālu ceļu katram bija jāveic. Bet tas viennozīmīgi bij tā vērts! Skaistāku laiku šim posmam nevarējām vēlēties, un ikkatrs, kas bija gaisā, to izbaudīja. 

Ceru, ka arī jūs, kas sekojāt mums līdz, izbaudījāt šo vienreizējo šīs vasaras ceļojumu pa krasta līniju.

 Par paveikto projektu “Pa krasta līniju”

Kopumā šis simtgades lidojuma projekts tika realizēts bez nopietniem starpgadījumiem. Tas bija kā neaizmirstams piedzīvojums visiem, kas tajā piedalījās. Šis ceļojums ne tikai ir radījis daudz pozitīvu emociju pilotiem un papildinājis viņu pieredzi, bet ir arī atstājis aiz sevis daudz skaistu fotogrāfijās iemūžinātu piekrastes ainavu, ar kuru palīdzību katrs Latvijas iedzīvotājs pats var aplidot un apskatīt savu dzimteni no putna lidojuma.

Prieks un gandarījums par paveikto ir visiem. Gan man kā organizatoram, gan pilotiem, kas piedalījās, bija liels gods un laime realizēt šī projekta mērķus. Kopumā lidojumos piedalījās 26 motoparaplānisti, kuri kopīgi nolidoja visu 498km garo Latvijas jūras krasta līniju no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Lidojumi tika sadalīti 7 dažādos posmos un tika nolidoti 5 atsevišķās dienās, kas tika organizētas visas vasaras garumā atbilstoši konkrētā brīža laika apstākļu prognozēm. Tā kā bija nepieciešama dažādu atļauju iegūšana un, tajā pašā laikā, arī specifiski laikapstākļi katram posmam, tikai veiksmīgas sakritības rezultātā mēs tikām cauri kontrolētajām gaisa telpām, kuru šķērsošana bija jāsaskaņo jau vairākus mēnešus iepriekš noteiktos datumos un laikos. Tas nebūtu bijis iespējams, ja šī vasara mūs tā nelutinātu ar tādām laikapstākļu sakritībām konkrētajos datumos, kad bija jāpārlido kontrolētās gaisa telpas. Atgādināšu, ka paramotoru lidojumiem ir svarīgi specifiski laikapstākļi, lai lidojums būtu drošs. Un, aplidojot piekrasti, kas mums ir tik pat lokana kā Gauja, bija ne tikai svarīgs vēja ātrums, brāzmu intensitāte un nokrišņi, bet arī noteikts vēja virziens katram posmam. Tieši to piemeklēt bija visgrūtāk. Un tieši tas arī prasīja visu vasaru un daļu no rudens, lai mēs realizētu savu mērķi.

 Šis simtgades lidojuma projekts balstījās tikai un vienīgi uz pašu pilotu brīvprātīgu iniciatīvu, darbu un sava brīvā laika veltīšanu, ko katrs ziedoja šī konkrētā mērķa labā. Tādēļ gribu pateikt LIELU PALDIES visiem pilotiem, kas piedalījās un palīdzēja šo mērķi realizēt! Lielu pateicību esam parādā visiem līdzbraucējiem un brīvprātīgajiem lidojuma drošības uzraugiem, kuri nesavtīgi ziedojās, palīdzot pilotiem realizēt šo ambīciju. Paldies Jums! Paldies LPF prezidentam, Normundam, kas mani pamudināja uzņemties šī simtgades lidojuma organizēšanu un pats ieguldīja daudz savu pūļu, lai mēs, piloti, tiktu cauri visām kontrolētajām gaisa telpām.  Lai arī saskaņošanas process un birokrātija, kam bija jāiziet cauri, sarežģīja un paildzināja šī projekta realizāciju, bet bez CAA pretimnākošās attieksmes un atbalsta tas nebūtu iespējams! Paldies viņiem! Un ceram arī uz turpmāku sadarbību nākošajā sezonā. 

 Atskaitoties par paveikto, es atgādināšu, kādi bija šī projekta “Pa krasta līniju”  galvenie mērķi:

  • Kopīgi aplidot Latvijas jūras krasta līniju
  • Popularizēt paramotorismu un aviāciju Latvijā.
  • Iemūžināt foto un video materiālos Latvijas piejūras dabas ainavas, liekot Latvijas iedzīvotājiem sajust lepnumu par savas zemes skaistumu.

 

Tātad,  aplidojuši Latvijas jūras piekrasti esam. Super! Dalījušies iespaidos  ar medijiem esam. Parādījuši Latvijas iedzīvotājiem skaistākos piejūras dabasskatus fotogrāfijās esam! Arī motoparaplānisms kā sporta un aktīvās atpūtas veids tika parādīts plašākai sabiedrības daļai. Bet ar to viss vēl nebeidzas. Vēl ir palikusi viena lieta, kas jāīsteno. Video. Top dokumentāls sižets, kurā parādīsim visu šo simtgades ceļojumu pa krasta līniju kopumā. To mēs dosim Latvijai kā paliekošu vērtību un dāvanu simtgadē no mums – paramotoristiem!

 

Uz drīzu tikšanos video formātā!

Armands Ķirps.

Piloti, kas piedalījās posmā:

Dzintars Slapjums
Kārlis Kurtišs
Andris Pāže
Normans Graustiņš
Armands Ozols
Jānis Dālders
Raitis Zvejnieks
Ēriks Voroņins
Guntars Parfianovičs
 
Lidojuma drošības uzraugs:
Armands Ķirps

 

Piloti, kas piedalījās projektā:

Armands Ķirps

Kārlis Kurtišs

Aldis Pāže

Andris Pāže

Aigars Briune

Gatis Lecītis

Atis Garklāvs

Valters Roms

Guntars  Parfianovičs

Laura Vaivode

Raitis Zvejnieks

Māris Brakšs

Dzintars Slapjums

Dmitrijs Juskovecs

Māris Aleksandrovičs

Jānis Dālders

Armands Ozols

Normans Graustiņš

Jānis Elsts

Edgars Mitris

Agris Feldmanis

Gvido Liepiņš

Roberts Onkelis

Didzis Liepiņš

Aleksandrs Antonovs

Ēriks Voroņins


Lidojuma drošības uzraugi projektā:

Inese Šubēvica
Andris Pāže
Armands Ķirps


Lidojuma projekta organizators:
Armands Ķirps